Svētdien braucām uz aktīvās atpūtas parku "Meža kaķis", t.i., "Meža kaķis".
Komanda pilnā sastāvā
Izklaides būtība parkā ir šāda. Starp kokiem ir nostieptas tērauda un virvju troses, pie kurām piestiprināti dažādi šķēršļi tīklu, tarzānu, uz virvēm pakārtu pakāpienu un kanātu veidā, pa kuriem jāiziet, tēlojot cirka mākslinieku. Kokos ir izveidotas platformas, kur tu nokļūsti, pabeidzot šķērsli. Kopumā parkā ir četras trases, kas atšķiras pēc sarežģītības līmeņa - zaļā, zilā, sarkanā un melnā. Zaļajā trasē visi šķēršļi ir ļoti vienkārši un atrodas 2-3 metru augstumā. Savukārt pie melnās izklaide pārvēršas teju par specvienības treniņu poligonu, kas atrodas 15 metru augstumā. Bet mēs kā ķerti vēl par savu naudu tur līdām, hehe. Maksā šāda izklaide 17$ par 3 stundām, bet, ja aizkavēsies, neviens tevi prom nedzīs. Cenā laikam pat ir iekļauta veselības apdrošināšana.
Vieta bērniem un bailuļiem
Viss sākas ar drošības sistēmas izsniegšanu, kas sastāv no trim savienotām siksnām - divas ap kājām un viena - ap rumpi. Pie siksnām piesietas divas karabīnes un viens trīsis ar ritentiņu, kas paredzēts nobraucienam pa trosi. Piedevām vēl iedod krāsainā gumijā iemērktus cimdus, lai apmeklētāji nenoberztu sev rokas līdz asinīm. Neskatoties uz gumiju, cimdi apmeklējuma beigās pārvēršas par lupatu, un tāpēc ir loģiski, ka tie nav jāatdod.
Treniņu posms
Iepriekš minēto atribūtu saņemšana var ieilgt uz ilgu laiku brangās rindas dēļ (vīkends, kā nekā). Pēc tam, kad saņemta "zaļā gaisma" doties tālāk, instruktors parāda, kā pareizi lietot aprīkojumu. Noteikumi ir vienkārši un to ir tikai daži, bet es tāpat vienu nesapratu, jo stāstīja latviski. Tomēr mani ātri izlaboja.
Ready to go
Noteikumi ir šādi: 1)Drošības karabīni piesprādzēt tikai pie sarkanās troses vai zelta gredzena. 2)Vienai no karabīnēm vienmēr jābūt piesprādzētai. Pabeidzi vienu šķērsli - noņēmi vienu karabīni no jostas, piesprādzēji pie drošības troses uz platformas. Noņēmi otro karabīni no iepriekšējā šķēršļa drošības troses, piestiprināji to pie nākamā šķēršļa drošības troses. Tādā veidā tu vienmēr esi piesprādzējies, un pats ļaunākais, kas ar tevi var notikt - sastiepums vai zilums. 3) Trīsi ar ritentiņu braukšanai pa trosi piesprādzēt tikai pie zelta troses, kas paredzēta tieši tam. (Šis punkts ne vienmēr tiek ievērots, bet par to vēlāk) 4) Uz šķēršļa vienlaicīgi drīkst atrasties tikai 1 cilvēks, uz platformas ap koku - divi. Jāsaka, ka visas drošības troses ir tērauda, un pēc skata var pilnīgi mierīgi izturēt vairākas tonnas, kas ir labi, jo pie dinamiskas slodzes (tas ir, akrobāta rumpim krītot lejā) spēks var pieaugt 10 reizes.
Zaļās trases sākums
Jāsaka, ka es sveru 110 kg pie 178 cm auguma, un vispār mans fiziskais stāvoklis ir tālu no ideāla. Tāpēc es nedaudz raustījos demonstrēt akrobātikas brīnumus, un nolēmu sākumā novērtēt, cik sarežģītas ir trases, un uz kurām man nevajadzētu iet. Tomēr vēlāk izrādījās, ka par to man neviens neprasīja - mani draugi automātiski pieņēma, ka es skriešu viņiem pakaļ, kā sportists. Es arī skrēju, kur gan liksies. Bet nu, visu pēc kārtas. Parkā "Meža kaķis" es pirmo reizi priecājos par savu mazo fotoaparātu - nevienu citu tur vienkārši nepaņemsi līdzi. Tiesa, man nācās ložmetēja ritmā to vilkt ārā un slēpt, bet tās jau ir pieņemamas neērtības. Bet tas, kas galīgi neiepriecināja - tā ir bilžu kvalitāte. Lai gan, ne pirmo reizi.
Rotaļu šķērslis
Pirmā trase - zaļā, to var iziet pat kādus 7 gadus vecs bērns, tik ļoti tur viss ir vienkārši. Starp citu, skatāmies uz foto. Uz tās jūties kā pastaigā, un arī spēka sākumā ir atliku likām.
Aleksejs gatavs cīņai ar grūtībām kā vēl nekad
Ej, it kā pa asfaltu
Rotaļu šķēršļi ir aizmugurē, priekšā īstie
Otrā trase - zilā, jau daudz interesantāka, bet uz to es gāju nešauboties, jo zaļā bija pārāk viegla.
Smieklīgs tiltiņš, bet bez rokām neiziet
Uūū, bet apakšā nemaz nav tik zemu
No pirmās personas
Basketbolisti var arī bez rokām
Šis ir kaķu kalns, kur atrodas parks
Uūū, bet priekšā taču bezdibenis
Zilās trases iekarotāji. Alekseja apņēmība nostiprinājās vēl vairāk.
Pēc zilās trases jūti vieglu spriedzes piegaršu un nedaudz uztraukuma no augstuma. Tomēr bez jebkādām šaubām un domāšanas mēs metāmies uz sarkano trasi. Bet ātri vien aplauzāmies, jo tur bija mežonīga drūzma un rinda minūtēm uz 20. Starp citu, viss uz labu - pirms sarkanās trases atpūta ļoti pat noderēja, jo uz tās ir pārītis tiešām saspringtu atrakciju, vismaz jūsu padevīgajam kalpam
Tā drošības trose ir piesieta pie karabīnes. Kāds tas ir mezgls - pagaidām neteikšu.
Valeričs vienmēr ir galants ar dāmām - īsts bruņinieks
Aizsūtīja dāmu lidojumā - un laimīgs
Oi, bļin!
Natašas acīs - visaptveroša neatlaidība
Delikāti tausta ūdeni
Nolaisties, ripojot pa trosi - tīrā bauda
Īpaši tad, kad tevi stumj
Un te nu vēl jo vairāk nav ko baidīties
Viens no visgrūtākajiem šķēršļiem sarkanajā trasē
Stāv cilvēks uz kanāta, atpūšas. 10 metru augstumā.
Pēc sarkanās trases beigām iet īsti nekur negribas, darīt arī neko negribas. Tomēr priekšā vēl palika melnā trase - pēc krāsas rodas asociācija, kas labi atspoguļo tās pielietojumu. Maniaks Ļoha mani tur tomēr ievilka, par ko viņam liels paldies, jo tagad es varu gandrīz godīgi uzrakstīt, ka pabiju visās četrās. Tomēr uz melnās trases es pārsniedzu savu spēju robežas, un tomēr novēlos tā, ka nevarēju uzlīst atpakaļ. Paldies draugiem, palīdzēja. Fotogrāfiju no melnās trases gandrīz nav - nebija līdz tam prāts.
Melnā trase - specvienībai. To arī var redzēt. Bet es te ripoju pa drošības trosi.
Atlikušos šķēršļus es pārvarēju viltīgā veidā, ko izgudroja Nataša - piestiprini trīsi ar ritentiņu pie drošības troses un ripo, kā pa speciālo trosi ripošanai.
A tu pierakstījies DOSAAF?
Tik aizraujoši, ka pat mēli izkāris
Špagats
Pēdējais no nopietnajiem pārbaudījumiem melnajā trasē
15 metru augstums, kā ne grozi
Melnās trases beigās baismīgā augstumā atrodas milzīgi gara trose nobraucienam ar ritentiņu. Īstenībā pat tas šķiet patīkama un vienkārša izklaide pēc dažiem īpaši izsmalcinātiem melnās trases šķēršļiem. Vēl jo vairāk - piesprādzējies un aizbrauci, vienalga piezemēsies mīkstā tīklā un uz porolona matrača. Pēc melnās trases beigām tu atrodies pašā "Kaķu kalns" lejā, tas ir, Kaķu kalnā, uz kura visas šīs neprātības arī atrodas. Tā pakājē plūst slavenā upe Gauja, bet tev nav līdz dabas skaistumam - jārāpjas atpakaļ kalnā. Pēc visiem vīrišķīgi panestajiem pārbaudījumiem tev saka - neatslābsti, zaļknābi, tev vēl jāčāpo pa pakāpieniem atpakaļ. Pēc trim stundām pieklājīgas fiziskās slodzes tas šķiet diezgan ironiski un teju vai par pašu grūtāko pārbaudījumu. Bet mēs vēl pamanījāmies aiziet sarīkot pikniku zālītē pie Siguldas alām. Pēc tam apskatījām pašas alas, kas klātas ar pirms gadsimta iegrieztiem uzrakstiem "Te bija Vasja". Patiesi, nav robežu garlaikoto ofisa darbinieku spēkiem, kad tie tikuši pie atpūtas pie dabas. Sapirkušies suvenīrus ar Siguldas simboliku, mēs devāmies uz mājām. Šuriks vēlāk atzinās, ka pēdējos 50 km stūrēja automātiski, vāji sajēdzot, kas apkārt notiek.
Nedaudz vairāk foto un lielāks izmērs foto.izvne.com"